10 stilīgākie latviešu rakstnieki


2018. gads ir bijis īpaši veiksmīgs gads latviešu literatūrā. Pēc Latvijas piedalīšanās Londonas grāmatu tirgū, daudzi darbi no mūsu dzejniekiem un rakstniekiem piesaistījuši ārzemju izdevēju un tulkotāju uzmanību. Tāpat lieli panākumi bija arī kampaņai #iamintrovert, kuras uzsvars bija prezentēt intravertās latviešu nācijas autorus ar bagātām un dziļām iekšējām pasaulēm. Lai atzīmētu visus no šī gada sasniegumiem pirms gada beigām, 22. decembrī notika “Intravertais karnevāls”, kur viesi tika aicināti saģērbties, kā latviešu rakstnieki vai grāmatu varoņi. Tā kā mēs varam priecāties ne tikai par lielisku literatūru, bet arī ar moderniem autoriem, kuru personības atspoguļojas ne tikai rakstīšanā, bet arī modē, mēs piedāvājam sarakstu ar 10 stilīgākajiem latviešu autoriem, kas var būt iedvesma karnevālam. Un mēs ticam, ka kopumā tādu ir daudz vairāk kā 10. Raksts tapis sadarbībā ar delfi.lv ziņu portālu.

  1. Henriks Eliass Zēgners (1995)

Viņa vārds jau pats par sevi ir kaut kas; viņš nav vienkāršs latviešu puisis vārdā Pēteris vai Mārcis. Tikai pāris gadus atpakaļ Henriks Eliass Zēgners sabiedrībā bija redzams slēpjoties zem melnas filca platmales ar cigareti zobos, glītām ūsām un it kā nevērīgi sakārtotiem matiem uz pieres. Viņš ir tik elegants, ka netīšām var sajaukt ar kādas franču filmas aktieri vai arī kā reinkarnējušos pašu latviešu gleznotāju Kārli Padegu.  Viņam vienmēr ir perfekti apspīlēti džinsi, kam būs kāda moderna detaļa –izdilums vai izšuvums. Viss noteikti slēpjas detaļās, kuras Zēgners zina labi. Kad viņa pirmā (un līdz šim vienīgā) dzejas izlase “Elementi” (Elements, 2013), iznāca, kad viņam bija tikai 18, kas arī ir pietiekami stilīgi. Bet kamēr mēs gaidām viņa nākamo grāmatu, varam izbaudīt ne tikai viņa dzejoļus un medijos publicēto, bet arī satikt viņu dzejas lasījumos vai arī kādā no populārajām dzejnieku satikšanām.

henriks eliass

 

  1. Inga Gaile (1976)

Inga Gaile ir ne tikai slavena latviešu dzejniece, rakstniece un lugu autore, bet arī nelokāma feministe. Viņa ir dibinātāja un direktore feminisma kustībai “Women’s Stand-up” un viņas publiskais tēls, protams, ir viņai ļoti svarīgs. Gaile dod priekšroku spilgtām krāsām un tām visdažādākajās kombinācijās – viens no veidiem, kā viņa pauž atbalstu seksuālajām minoritātēm. Tas pats attiecas uz viņas matiem – krāsu. Neatņemama viņas tēla sastāvdaļa ir mīksts, pufīgs un rakstains džemperis –  tāds, kas neatstās vienaldzīgus pat visneaktīvākos sieviešu tiesību aktīvistus. Pēdējā laikā Gaile dod priekšroku īsiem matu griezumiem. Jūs varat redzēt Gaili visā viņas krāšņumā uz viņas pēdējās grāmatas, stāstu krājuma “Piena ceļi” (Milky Ways, 2018) vāka.

  1. Jānis Jaunsudrabiņš (1877-1962)

Viņi saka, ka hispteri ir pārņēmusi bārdu kultūru no malkas cirtējiem, tomēr šo tendenci tikpat labi varēja izplatīt viens no latviešu literatūras klasiķiem Jānis Jaunsudrabiņš. Viņš nebija malkas cirtējs. Pētījumi pierāda, ka apmēram puse no latviešu sievietēm nesatiktos ar vīrieti, kuram uz sejas ir apmatojums, tomēr Jaunsudrabiņa četras sievas noteikti nebija starp tām. Varbūt tas bija cits laiks – kad zāle bija zaļāka un bārdas bija garākas. Jebkurā gadījumā aiz viņa bagātīgās bārdas, Jaunsudrabiņš iemieso bērnišķīgu tīrību savā darbā “Baltā grāmata” (White Book, 1921) un trauslu maigumu triloģijā “Aija” (Aija, 1925).

  1. Kārlis Vērdiņš (1979)

Dzejnieks Kārlis Vērdiņš ir viennozīmīgi tumšu krāsu un audumu piekritējs, tomēr viņam patīk savus fanus ik pa laikam pārsteigt ar pumpām, svītrām, spilgtām krāsām, ģeometriskām formām vai pat etniskiem rakstiem. Vērdiņš ir ne tikai dzejnieks, bet arī sporta fanāts, kuram gadījās 2015. gadā uzvarēt diezgan prāvu naudas summu izmantojot sporta totalizatoru. Vērdiņu arī pazīst kā literatūras vēsturnieku un zinātnieku, tāpēc viņš sabiedrībā bieži parādās smart-casual stilā.

Viņa stilīgā āriene atsaucas arī viņa plašajā auditorijā – viņš raksta gan pieaugušajiem, gan bērniem. Vērdiņa pēdējā grāmata “Tētis” (Dad, 2016), piemēram, ir dzejoļu grāmata bērniem, kur arī pieaugušie atradīs kaut ko interesantu.

  1. Semyon Khanin (1970)

Kas par interesantu vārdu, jūs varētu domāt un jūs varētu būt pārsteigts, ka šis dzejnieks slēpjas aiz pseidonīma…. un bieži arī aiz glāzes Calvados un cigarešu dūmu mākoņa. Tas ir arī veids, kā jūs viņu redzēsiet #iamintrovert kampaņas video. Viņa tēls nozīmē vairāk kā vārdi, ko aprakstīt, vairāk kā glāze Calvados. Khanin rūpīgi seko modes tendencēm un tas ir precīzi, kāpēc viņš zina, ka žaketes nekad neiziet no modes un pelēki mati arī ir tieši modē šobrīd. Un tāpat kā bilinguālas grāmatas. Khanin ir latviešu-krievu dzejnieks, galvenais Orbita Group loceklis, kas ir pazīstama ar augstas kvalitātes bilinguāliem izdevumiem. Khanin jaunākā grāmata ir latviešu un krievu kolekcija “Ηο не тем / Bet ne ar to” (But not with it, 2017).

semyon khanin

  1. Marija Luīze Meļķe (1997)

Jaunākajā no dzejnieku paaudzēm nav nepieciešami pseidonīmi, kamēr viņu vecāki ir parūpējušies par pietiekami unikāliem vārdiem. Dzejniecei Marijai Luīzei Meļķei noteikti ir izmeklēta gaumes izjūta. Jūs varētu jautāt, kas kopīgs militārstila zābakiem, Adidas sporta jakai un krabja kostīmam? Tās ir visas lietas, ko atradīsiet Luīzes Meļķes garderobē. Viņas īsie mati parasti ir apsegti ar cepuri: klasisku melnu bereti, košu galvasrotu, beisbola cepuri vai dažreiz ushanka. Viņai patīk svītraini krekli. Viņas ekstravagantā āriene rada pilnīgu sajūtu par mākslinieces izjūtu. Lai arī Meļķe vēl nav izdevusi savu pirmo grāmatu, viņa ir publicējusies jauno dzejnieku izdevumā “Kā pārvarēt niezi galvaskausā” (How to scratch the itch in the skull, 2018), kas tika publicēts šajā gadā, kur Meļķe publicējās kopā ar septiņiem citiem jaunajiem dzejniekiem.

  1. Toms Treibergs (1985)

Toms Treibergs gandrīz visiem Rīgā ir zināms ar viņa melnajiem matiem un ūsām, viņa melno žaketi un plānajām brillēm. Rokaspulkstenis ir neatņemams un vajadzīgs rīks dzejnieka aktīvajā ikdienā, tomēr tas vienlaikus pieškir nopietnību Treiberga  brīvajai personībai, kas būtu ideāla komiķim vai skeča teātrim. Un, protams, – austiņas, bez kurām reti redzēsiet dzejnieku, un tās slēpj maigu dvēseli aiz fascinējošā izskata. Un šī viņa dvēsele atspoguļojas viņa nesenākajā darbā “Drudzis” (Fever, 2015).

  1. Mirdza Ķempe (1907-1974)

Mirdza Ķempe ir rakstniece un tulkotāja, kas savu laikabiedru atmiņās iespiedusies ar savu ekstravaganto ārieni, spēcīgo balsi un maigajiem smiekliem. Ja jūs meklētājā ierakstiet viņas vārdu, internetā pieejamās bildes uzreiz neradīs kādu īpaši modīgu iespaidu par viņas personību, tomēr jāatceras, ka meklētājs piedāvā haotisku bilžu izlasi. Ja Ķempei būtu konts Instagram, viņai noteikti tur būtu pavisam citādas bildes. Jaunībā rakstniece bija atpazīstama ar īsu matu griezumu un dzidri zilajām acīm. Kad Ķempe iepazinās ar savu pirmo vīru – blondo dendiju Ēriku Ādamsonu, viņa bija ģērbusies gaiši pelēkā vilnas kleitā. Un Ādamsons precīzi zināja, kādu padomu dot sievai pāris gadus vēlāk: “Tava dzīve nekad nav bijusi bēdīga, garlaicīga vai pelēka. Lai kleitas, dzejoļi, neaizmirstamas sarunas un skūpsti, sagādā prieku!” abu literātu mīlestības vēstules tika publicētas “Mīlestības tuvskati” (Love Closeups, 1998). Ķempe rakstīja ne tikai lieliskas vēstules, bet arī miniatūras, kas publicētas, piemēram, “Dzintara spogulis” (The Amber Mirror, 1968).

  1. Inga Žolude (1984)

Lai arī Ingas Žoludes grāmatas var viegli tikt atpazītas pēc to tumšajām un baisajām ilustrācijām, Žolude pati bieži ir redzama nēsājot gaišas un eleganti mākslinieciskas, pat romantiskas drēbes, bieži dzīvīgās krāsās, kas papildinātas ar rotaļīgiem aksesuāriem. Mēs jau nevarējām sagaidīt, ko Žolude vilks uz savas jaunākās grāmatas atvēršanu “Materia Botani” (2018) – viņas debjas romāna turpinājums “Silta zeme” (Warm Earth, 2008) ar Daces Lielās pelēkajiem zīmējumiem uz vāka.

  1. Anšlavs Eglītis (1906-1993)

Eglītis ir rakstnieks, žurnālists un gleznotājs, kas atzīts ne tikai pēc viņa īpašā rakstības stila, kas ir izsmalcināts un nopulēts, līdz detaļām elegants (tiek uzskatīts, ka Eglītis ir viens no lielsikākajiem rakstniekiem ar Jūgendstila šarmu), bet atpazīstams arī pēc viņa lieliskā stila. Viņš vienmēr bija ģērbies līdz kaulam elegants, ka viņam tikuši pievērsti visi acu skati. Viena no Eglīša novelēm “Homo Novus” (1944) – tagad piedzīvo atdzimšanu uz kino ekrāniem. Filma ar tādu pašu nosaukumu ir guvusi atzinīgu vērtējumu gan no kritiķiem, gan skatītājiem.